茸
Latvietis Tokijā. Patīk ēst, gulēt un pastaigāties.
Posts
Vienkārši interesants fakts no tējas ceremonijām. Ceremoniju laikā sakē izlej no šīs dīvainās tējkannas ar porcelāna vāciņu.
Pie stacijas ir atvērts neliels paviljons kur iekšā nav neviena cilvēka ieskaitot personālu, bet ir tikai šīs Hina lelles. Kontekstam, tādu leļļu pāris maksā ap 1000-2000€. Pajautāju sievai kāpēc tāda izšķērdība un kāpēc viņi tik dārgas lelles atstāj bez pieskata. Dabūju skaidrojumu, ka tās normāli pērk vienai meitenei un citai meitenei vairs nederot. Tāpēc, dārgi, bet pilnīgi nevienam nevajag svešu.
Kad dzīvoju Latvijā, man viss garšoja un patiesībā es mazliet nicinoši noskatījos uz tiem, kam negaršoja šis vai tas.
Un tagad Japānā, ja kāds mājās gatavo daikonu jebkādā veidā, man gribās pamest to vietu uz ilgu laiku un vēl ilgi šķiet, ka visas mantas un dvieļi ož pēc daikona.
Tiešām nepatīkama smaka. Ož pēc izmisuma un ciešanām.
Katru sestdienu ir jāvelk kimono, tāpēc bija jāmācās tas, par ko nekad nebiju domājis, tas ir kimono jostas mezglus un hakamas vilkšanu.
Pirmās atziņas ir diezgan negaidītas. Kimono ir silts un komfortabls, bet ļoti gribētos kaut ko kabatu vietā. Tualetes lietošana ir problēma. Vilcienos cilvēki skatās, bieži ar neslēptu izbrīnu, bet daži izskatās nobijušies.
Nopirku jauno Hario V60 Neo.
Diezgan smuks, bet apakšā mazgāt ir grūtāk.
Pirmajā lietošanas reizē iestrēga neskaidru iemeslu dēļ.
Kafija sanāca diezgan duļķaina, bet garšas ziņā normāla.
Pagaidām nesaprotu par ko ir tracis.