Mārtiņš M.🇱🇻

Vakar apmeklēju Latvijas Spēļu gada balvas ceremoniju. Negaidīti jauks pasākums izrādījās! Priecājos, ka tāds mums notiek un vietējās datorspēles un to radītāji beidzot izpeld no miglas kā daļa no kopējās Latvijas kultūras ainavas.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/06.03.2026-latvijas-spelu-gada-balvas-ceremonija-noskaidros-labakas-latvija-pern-izdotas-videospeles.a637779/

‘Indika’ ir no tām dīvainajām spēlēm, kas laikam jau būs māksla, jo nevar īsti saprast, kas tas ir. Strikti runājot tas ir walking simulator, kur paralēli pastaigai pa fantasmagorisku 20.gs. sākuma Krieviju balsis fonā pārspriež brīvās gribas un grēka problemātiku kristīgajā teoloģijā. Spēli var iziet dažās stundās, bet pieredze vairāk līdzinās mazbudžeta Deivida Linča filmai nevis datorspēlei. Šo godīgi varētu iekļaut kādā Riga IFF interaktīvās mākslas skatē. Plašākai publikai ieteikt nevaru.

‘Dispatch’ ir asprātīgi sarakstīts un teicami animēts supervaroņu komandas piedzīvojumu seriāls datorspēles formā. 8 sērijas, katra aptuveni stundu gara. Dialogu sazarojumus izvēlas spēlētājs, plus ir arī daži tīri datorspēles elementi. Man šķita labāks par daudzām redzētām supervaroņu filmām - saistoša un viegla izklaide. Dziļās mākslas katarse gan nepiemeklēs, bet vai vienmēr to vajag? Man dažu vakaru tīkamai aizpildīšanai derēja itin labi.

There Is No Antimemetics Division. Qntm Mēmus zināt? Bet iedomāsim, ka pastāv arī pretējais - lietas vai idejas, kuras cilvēka prāts principā nespēj atcerēties. Tās var pieredzēt, bet nav iespējams paturēt atmiņā. Tās var mēģināt aprakstīt, bet rezultāts ir nesaprotami ķeburi vai izgaismotas fotogrāfijas. Tādi ir antimēmi ar kuriem saskaras un, protams, arī cīnās grāmatas varoņi. Sen nebiju lasījis tik smadzenes mežģošu fantastiku, kas pasniegta arī kā aizraujošs piedzīvojumu stāsts. Iesaku.

Reku, pirms laika šepat apspriedām. Tomēr sapratuši, ka spēļu konsole ≠ telefons. Labi.

https://www.delfi.lv/193/politics/120104291/cietumos-drikstes-spelet-videospeles-bez-televizora

Темная сторона Земли. Михаил Зыгарь

Riktīgi biezs ķieģelis, ap 700 lpp. Autors bijušais TV “Doždj” galvenais redaktors. Nomināli tā ir PSRS beigu posma vēsture (no 60-mito beigām līdz 90-mito sākumam). Veidots kā negari pārstāsti, teju vai ziņu sižeti par konkrētiem notikumiem ar konkrētiem cilvēkiem. Vairāk uzmanības tiek pievērsts perestroikas periodam un Krievijas politikas un kultūras aktoriem, kaut gan autors ar to ne tuvu neaprobežojas.

Šogad esmu apņēmies vairāk spēlēt “īsās” (līdz 5 stundām) spēles, lai paplašinātu apvārsni. Kā pirmo izspēlēju 'Goodnight Universe'. Spēle ir interesanta neparastas vadības dēļ - izmantojot datora vebkameru, uz ekrāna notiekošo var kontrolēt atverot / aizverot acis un grozot galvu. Galvenais varonis ir bēbītis, kurš vēl nemāk runāt un staigāt, toties ir apveltīts ar telekinēzes spējām. Sirsnīgs un negaršs stāstiņš. Man patika labi.

Mans 2025. gada Steam spēļu kopsavilkums izskatās šādi. Šogad laika ziņā ietilpīgākās būs "Arc Raiders" un "Death Stranding 2" (tas gan uz PS5). Arī daudz godalgotais “Clair Obscur: Expedition 33” iziets uz konsoles. Laikam 2025ais man nav bijis PC spēļu gads.

#SteamReplay

Kādi jūsu šī gada (ne)darbi? Apskatīt savējos iespējams ejot uz https://store.steampowered.com/yearinreview